Vita Melne

Vīrieša dzimumdziedzera (prostatas) vēzis. Bīstams? Meklēt, atrast un vai rīkoties!

Prostata ir galvenais vīrieša dzimumdziedzeris, kura šūnas asinīs izdala prostatas specifisko antigēnu. Palielinoties vecumam, palielinās arī prostata. Labās prostatas šūnas šo marķieri izdala mēreni, taču attīstoties vēzim, parādās sliktās vēža šūnas, kas šo antigēnu izdala daudz straujāk. Lielai daļai vīriešu šo vēzi atklāj tādu, kas nekad neradītu sūdzības un nevajadzētu ārstēt un tomēr veic ķirurģisku terapiju, pēc kuras bieži vien ir traucējošas, nepatīkamas komplikācijas. Kāpēc gan nevar tikai novērot? Var! Taču vairums vīriešu to uztver kā „neko nedarīšanu” – tas taču ir vēzis! Rodas jautājums – kāpēc vajag to meklēt un ja atrod – novērot vai ārstēt? Manā pētījumā analizējam papildus marķieri, ko varētu izmantot, lai iegūtu papildus informāciju par vēža augšanas ātrumu, lai daudz efektīvāk izlemtu par ārstēšanas iespējām – vajag vai nevajag ārstēt. Analizējam pavisam sīkus pūslīšus- vezīkulas, ko izdala ne tikai labās šūnas, bet arī audzēja šūnas, kuras savā vēderiņā nes īpašu, citādāku informāciju nekā labās šūnas – vēl sīkākas daļiņas, ko saucam par mikroRNS. Šiem pūslīšiem izpeldot brīvībā, ir milzīga tieksme sadraudzēties ar labo šūnu pūslīšiem un padalīties ar īpašo informāciju, izsludinot tādu kā trauksmi par esošiem jauniem iemītniekiem. Notiek šūnu komunikācija, rezultātā šī jaunā labā šūna, kas saņēmusi informāciju par briesmām sūta mazos pūslīšus ar īpašo informāciju tālāk brīvībā, lai meklētu aizvien jaunus un jaunus sabiedrotos informācijas izplatībai, mainot šūnas savā attīstībā, tadejādi attīstot prostatas audzēju.

Augstskola, fakultāte:	Rīgas Stradiņa universitāte, Medicīnas fakultāte
Studiju līmenis:	doktorantūra