Solvita Pošeiko

Latvijas Universitāte, Latviešu valodas institūts

Valodas izvēle pilsētu publiskajos tekstos – mazs solis sociālo procesu maratonā

Izvēle ir kaut kā piemērota atrašana. Izvēles pieņemšana ir rezultāts, kas prasa no cilvēka attiecīgās jomas priekšzināšanas, izpratni par kontekstuālo situāciju, pārliecību par sava lēmuma pareizību un arī prasmi uzņemties atbildību par iespējamām sekām.
Līdzīgs process notiek, izvēloties valodu/-as pilsētā izvietojamiem tekstiem: reklāmām, afišām, sludinājumiem, ceļa norādēm, grafiti u. tml. Izvēlētā valoda var izrādīt cieņu valstij, atainot autora lingvistisko identitāti, uzrunāt lasītājus viņu dzimtajā valodā, piesaistīt ārzemniekus vai imitēt kādas kultūras pieredzi. Citiem vārdiem sakot, valodas izvēles pamatā var būt sociolingvistikā definētais politiskais, psiholoģiskais, lingvistiskais un/vai ekonomiskais kritērijs. Tā var būt saistīta gan ar saturu, tekstu nododot lasītājam saprotamā valodā, gan ar pašu valodu, piesaistot mērķauditorijas uzmanību ar valodas ekonomisko vērtību, prestižu un/vai labskanību. Taču ne vienmēr valodu variācija vai daudzveidība ir iespējama; valodas izvēle tiek juridiski regulēta, kontrolēta un apspriesta. Neatbilstoša valodas izvēle atsevišķos gadījumos var izraisīt valodas problēmu un novest pie konfliktsituācijas.
Valodas izvēle un ar to saistītie procesi tiek plaši iztirzāti pēcdoktorantūras projektā “Pilsētu lingvistiskā ainava kā daudzpusīgs resurss Baltijas valstīs: valodnieka, uzņēmēja un studenta perspektīva”. Tajā uzmanība tiek pievērsta individuālām valodas izvēlēm, to faktoriem un regulējumiem, arī ietekmei uz valodas situāciju Latvijas pilsētu publiskajā telpā. Tāpat tiek skaidrots, kā sabiedrība uztver, izvērtē un interpretē atšķirīgās valodas izvēles pilsētu publiskajos tekstos.