Oskars Java

Kāpēc atjaunot degradētos purvus?

Purvi ir viena no vērtīgākajam ekosistēmām, jo tā – samazina plūdu un meža ugunsgrēku risku, regulē gaisa temperatūru, darbojas kā ogļskābās gāzes akumulators, ir vienīgā dzīvotne plašam vēlamu biotopu klāstam, ir lieliska sēņošanas un ogošanas vieta, ir piemērota rekreācijai. Kad purvos, lai paplašinātu lauksaimniecības zemes, audzētu koksni vai iegūtu kūdru, veic drenāžas darbus jeb to nosusināšanu, tiek izjaukts hidroloģiskais režīms, līdz ar to – gandrīz visa iepriekš minētā ekosistēmas vērtība zūd un tie sāk aizaugt ar kokiem. Pārfrāzējot, veicot purvu nosusināšanu, tiek panākts neliels īstermiņa ieguvums un milzīgs ilgtermiņa zaudējums. Lai atjaunotu purvu hidroloģisko režīmu, pirmais darbs ir drenāžas grāvju aizbēršana, bet parasti ar to vien nepietiek, jo koki ar lapotni bloķē nokrišņu nonākšanu augsnē, kā arī pastiprina nosusināšanas ietekmi, uzņemot ūdeni ar saknēm. Es strādāju pie sistēmdinamikas modeļa ar kura palīdzību iespējams imitēt purva hidroloģisko režīmu un noteikt, cik koku jānocērt, lai ar pēc iespējas mazāku iejaukšanos ekosistēmā, tiktu atjaunots optimālais gruntsūdens līmenis.